|
Jūs esat kā tulpes tribīnēs, jūs skatāties kā basketbolu spēlē jūsu mātes, jā, mēs esam tulpes, mēs esam nesen nogrieztas, mūsu dzīve ir trīs paaudzes, mēs apmeklējam skolu un meklējam tajā izeju no skolas, jo kolas lāči sapinušies lakstīgalu vilnā rāda ar pirkstu atstarpēm, ka nāk krievu armija riteņus skrūvēt, spoguļus sūkāt, man ir spēja, bet vajag filozofisko bāzi, lai var zīmuli iespraust pakaļā atā atā urā urā tā un šitā izredzes ir ieredzētas, vajadzīgas brilles, koku starpās durvis deg, noliec ķieģelīti sienā miesa savu taivu teiks pa pasaseiciņu grūti grūt uz krūti. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
