Viena lapa - Post a comment

es esmu gan Ingmārs, gan Agnis, es sēžu pie tualetes, kurā ir peža un dibens. es lietoju lielos burtus svētkos un īpašās reizēs, piemēram, kad eju uz tualeti. es pierakstu, jo, ja ilgāk to nēsāju apkārt, es sāku teikt, nu i nahuj, nepierakstīji, tad nepierakstīji, es aizmirstu, jo negribu to vairs nēsāt apkārt un tad es atrodu aizmirsto zariņu un tas man ir liels atklājums, es to pierakstu kā botānists, katru viņa izliekumu, es viņu kārtīgi izpētu, bet nejau kā ginekologs, bet uzmetu dažus brīžus un man ir kopbilde, no kurs var visas detaļas uzzināt, ja ir vajadzība. tu mani vienreizviņa jau mani vienreiz pataisīja par muļķi, otreiz es jau vairs neļaušu, neteikšu, ko viņa man lika teikt - ka man ir pierīkota rakstīšanas skolotāja, kas sekos mūsu darbam un virzībai, jo savādāk mēs jau esam aizgājuši galīgā pašplūsmā un bezpredjelā, tas ir kā skolas teritorijā būtu kaut kāds autonoms anarhistu perēklis, kurš turklāt no skolas saņemtu visu nepieciešamo tā lukratīvai pastāvēšanai.