nu tur vakar vienā klubā skatos smuka meitene dejo ar melnu muskuļainu skatos skatos ies pīpēt izeju pirmais un stāvu skatos, kā iznāk pīpēt. pēc tam ieejam apakaļ un melnais izšvirņī vienu balto pajoliņu arā no stūra dīvāniem, lai viņi varētu apsēsties, tas mani tā sadusmo, ka es ierēcos pāri mūzika, bļe, nahuj, un iecērtu kulaku panelī, uz kura esmu atspiedies. māsas uzreiz uz mani paskatās un dod glāzes činčin, pēc tam mums tādi skatieni sākās! viena māsa apguļas uz dīvāniem, galva gandrīz melnajam klēpī un skatās man acīs ilgi ilgi, mēs abi visi smaidi. vienvārdsakot, visi melnie kavalieri tika nosvīdināti un es aizgāju no kluba ar visām trim meitenēm, bet ar māsām man bija tāds kontakts tik dziļs acu skatiens un ilgs un viņas prasa, kas es esmu un beigās nosauc mani par enģeli, jo mans balts tīģerādas praķis. un tik saviļņojoši un viena māsa, tās, kura neiet man zem rokas, saka, budjem družiķ, jo es viņām ļoti patīku un viņas saka, smotri kakoi on vesj pušistij un bužina man tikko noskūto galvu, bet vatever es tai kontaktā aizgāju tik tālu, ka bišķi tur viss nojuka, viņas jau iet uz savu autobusu un viena māsa saka, nu abmiņaļisj kontaktami, bet man kaut kas tāds nelīmējas, ka varētu tur kontaktiem mainīties. vārdus es viņām zinu, māsa, kas rīgā dzīvo, strādā par dejotāju naktsklubā. eju ar viņu zem rokas un saku, ka es nekad neesmu tā gājis ar meiteni un kad viņa prasa, kā tas ir, es saku, ka tas iespējams, tāpēc, ka viņai ir augsti papēži un izrādās, ka es nekad neesmu gājis ar meiteni, kurai ir augsti papēži un viņa ir sašutumā un nesaprot, kā tas ir, ka meitene ir kopā ar puisi un nekad nav uzvilkusi augstpapēdenes. |