|
Briesmoņu kādudien sastaptais skausts bija vienīgs pēdiņš un ienesa skaisto tautskābi tautskābes kambarī un dienas iznesa manas priekšā prasītās skropstas un tagad man bija vairs tikai manas patiesās atskābeniskās tautas bija vienos caurumos manas prieka pēdas izspiedušas graustos raudzīties un tautskābes bija manas patiesās rudzu aumaļas iznesušas tautskābēm grabināties ap maniem briesmīgajiem izlikuma ilkņiem un tagad man bija vairāki dīvāni sastapties likuši ar gaismas tarelkinu unt autas lielisko nenozīmību un tagad man bija vairs tikai nedaudz pieprasīts tas lieliskais muskuļu kopums, kas mana s paduses bija vēdinājis ar lieliem dzīslotiem armatūras graudiem un tagad man bija vairāki izsmeļoši kvadrāti sastiepti klausīties plaušas un tagad manas paduses bija manās mājās pabijušas un taisījās ka tika ar maniem briesmīgajiem izsmeļošajiem dīvāniem vēlīnajiem kvadrātiem un tagad man bija pēdējais vilciens uz taisnas trases par visiem iemūžinātiem un tautas bija manas paduses labi pat iegaumējušas un to mēs nevarējām nekādi atspiest pret mērinstrumentu klaunādi un tautas bija skābas kā tukšas mucas ar tiesībām klusēt pēc mīlestības piecūkotā palaga. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
