zemene apstājās uz mana ceļa
celīša celulozes rozes ļauni
nosmējās nosprauslāja elektrības
vadam resnā kaprikorna ūsas
un man nolaida no sanipedstacijas
kroni ar kobaltu bizantijas aitu
rādītāju kreses noplicinātajā
raugā mūs uzrauga tur kā
pacilātus bērnus man nevar
atņemt nezināmo |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
