Viena lapa - Post a comment

Vakar darbaa atradu vienu alinju un nosleepu sleeptuvee. Veelaak sagribeejaas alinju un aizgaaju uz citu sleeptuvi (cauroms piekaramajos griestos) un gribeeju aiznest to uz droshu izdzershanas vietu, jau ieliku kabataa piparmeetru konfekti elpas maskeeshanai, bet griesti bija salaboti, atveeru dazhus paneljus, bet nevareeju neko sataustiit, nu neko, bet gribeeju teikt - vadiitaaji panaakushi, ka domaaju par vinju pasauli, shoreiz bija taads neliels strjoms, ja tagad piekjers, buus dikti nesmuki un ir jau arii savaadaak dzert alinju, kad aaraa dienas gaisma un kad apkaart nav nekaadu alinju vai dzer, kad apkaart notiek vakarinjas ar alinjiem. Paduses pamatiigi ozh, jo nemazgaajos, jo gribu beidzot tikt valjaa no apauksteeshanaas un vannaa taadeelj iet nevar bet dushaa es maajaas neeju, neuztraucieties shodien peec trensazhieriem ieieshu, man patiik, kaa man smarzho paduses un kjermenja lipiigums arii dod perversu prieku, lai gan man neptiik buut lipiigam, bet bez taa laikam nebuutu tik stiprs padushu aromaats, par cik man maajaas brokastiim nekaa nav, sakravaashos treninjam un braukshu pabrokastot uz donaldu peec tam ieieshu vieteejos charity paarbaudiit graamatas, tagad peerku tikai ljoti intereseejoshas vai ljoti leetas un intereseejoshas, jo man jau to ir paaraak daudz, virs simta.