|
Dazhreiz man ir kaut kaada bomziiguma pleeve apkaart. Nezinu kaados tieshi gadiijumos, varbuut atminjaas, jo citreiz atkal juutos satriecoshs, bet kad atceros situaacijas, juutos bomziigi, jo neieziimeeju savu verbaalo teritoriju, neapmiizhu stabu un tad velni iedomaajas, ka var mani pluukaat, bet nu jau es esmu skarbaaks un shodien vienu bandiit dendiju gandriiz nonesu no kaatiem ar savu torsa pagriezienu, esmu visai droshss, ka vinjsh sajuta shoka vilni, bet tas nieks, mees tachu visi esam krokodila Genas paspaarnee, vienkaarshi blatnums man sacelj apmatojumu uz muguras un es vairs neveelos par to runaat jo aarpus trim sekundes simtdaljaam konfrontaacijas neveelos roteet ap shiim briinumu pluumeem. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
