Viena lapa - Post a comment

vai tad es nesu mežģīnes? nu neesu taču, bija man vajadzība pēc stabilitātes, pēc garantētas uzvaras kaut niecīgās mikro pļaža skavas ar siekalu dūrieniem sānos un ūsu plūkāšanu zem letes guļ siļķe sasistiem sāniem nevar aiziet pēc čībām, lai izdzenātu čūskas tūlīt visas metīsies ūdenī un siļķei izdzers acis, tad tā neredzēs kur pa sāniem viņai uzklūp baigie tīģeri ar plikām galvām un slienainām iekšām tādām ka paņem vienu aknu un tāda kā uz svara kā nākas, bet ja papēta tuvāk tad nav nekāda raksta tur virsū var iestrādāt kažokā kā pogu vai kā smagumu piesiet pie kažoka lai zivis sēžas uzreiz tavā ķerrā un ved kopā ar āboliem uz taraspunktu skaldīt acu zīlītes mazos mežonīgos putnus pūcītes ar kraujai līdzīgiem zviedzēj-vārdiem, ka pat pustukša pudele izskatās kā uzaicinājums smieties par sev tuvāko.