Viena lapa - Post a comment

man vairs nav tēvijas, es viņu atdevu rindiņām uz krekla deva rokas deva rotaļas saujas pļaukas spļauj seju tīra ar tīrītājiem laukā ainas neko nevajag no veikala tikai banti un sešas pakas kaku olu beidz raudāt lej laukā sarūgušu pienu lāsi pisi tasi sasiti pakausi duraks un niekalbis pa velti apkārt diedz un apkārt skaļš klusums tikai vējā plandi tu un tava bārda krīt uz nerviem prusakam.