Viena lapa - Post a comment

Zilgojošais miers apstājās apstādinātā laika priekšā kā kravaskaste ar nolaistu jumtiņu lietus sezons kapuču skočs un nadziņš cepurei par nagu lielāko no imperatoriem Vasīlijiem man atveda špickas ar glābšanas riņķi un daudz dauzīja pa palagu padusē turot lielāko no vīstokļiem mums daudz bija teciņus pretim panākušies kalpiņi un daudz tērgāja par cigaretītēm dūmiņu skavās un lielās ielas atvēra lielas daivas no binokļiem stilbi kā tēsti līgavaiņi laivas lēja ārā no upes pa muti brauca ar traktoru iekšdedzi sadzīti kubulā sinagogas garaiņi mutes apņemtās līgavas ligani slīd pa pirtsslotu daiļamatniecību es sēdēju siltumnīcā un skrubināju zaļu tomātu koka pistoli gar radiatoriņu irbinādams man pienesa sasmakušu kaķīti pabružāt ovālu un ienesa pirtiņā sakarsētu olbaltumvielu apkrāsot sagribējās actiņas un mutīti iesvētīt ovulācijā mēs bijām izšauti dīķī kā papīra tēriņi un daudz no mūsu iegrāmatotajām likstām apsmēja celofāna parlaments ar gravīrā aizstāvētu lindraku pret preses nama sienām izdancinātu pindzeli.