|
Melniem kanvasiem apkrautas Kobras ar melnu medaljonu zaigojošo ārprātu un saules satinušies kā pedagogu sinagogas un man mēles gala kobras alas medī mazas peles māsām pārnes briljanta olas ar saulessargu draisko asumu. Man pelde izcēlās no mēles un tai apkārt kraukļu bars rok grāvi it kā es tais ledlaužos jau gadu būtu nolauzis no masta. Bet mēle izrādījās stiprāka par resno galu un tā sākās melno slūžu darba grafiks ar balustrāžu meklēšanu kārklainās klūgās un nobēdzināšana pēc pastaigas pa bērzu birzi, kur ar groza armatūras mazo staru bija sēnes sasēdinātas ap stabu un grauzdiņi klabināja taustiņus, taustījās pēc piena sēnes un lakatu iesietu pirksta atlokā klibiem stipriniekiem atgādinot par laikmetīgo mākslu mēs aprobežojam jūsu skices, lai tās liberāliem staipekņiem birdinot kliedētos. Mēs no mansarda jums metām ziedus ar puķupušķī paslēptu slieku un tā raudzījās jūsos ar paātrinātu skatienu līdz ietriecās pierē un iekodās tajā ar zobiem, kas darināti no patapināta materiāla izvagotajā pierē meditējot pēc pāridarījuma un kaislīgi braukāja trakotorā pēc tam pa lauku un vagoja kartupeļus izlikās to darām un atbrauca pusdienslaikā dzert pienu no galdauta un vilnīti palaida pa galda malu, lai tas izsit piena zobiņu un no auklas garenā materiāla es biju palicis tik viens, ka iesāpējās rosols uz soliņa zem ķiršu ziediem piebriedušā ķirbja. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
