Godam nosvineju savu dzimeniti un uztraucos mazliet. Gribejas raudat un iedzert mazliet. Staveju goda un slava, kajas slapjas, galva hute. Miezi draudziga paridarijuma, skats pa logu sl... Slava? Gribejas raudat, sadoties rokas un noraudzities, kas atgadas, kad...? Miezis ka sarkanais oktobris mani nogurdinaja. Gaiss staveja nepieradinats, runaja, ka tas auksts un nepiekapigs. Gaisa bija mulki, piloti un savadnieki.
Saigona ietriecas manos svarkos. Parguleju sniega, paradijos pret vakaru un uzgaju dregnumu. Dailamatnieciba kartigos locijumos parliecinaja, ka sarunajos ar savam iedomam. Brutgani atgruda mani saidmalinas.
Sagribejas draudzeties, bet vai vajadzeja. Vina draugi eda kartupelus, neparstaja sarunaties, uzgaja kadu dargumu, iegadajasm |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
