mani nenodarbina jautājums, vai esmu sliņķis un dīkdienis, bet nezinu, kā citi pēc tam to atrisinās. lai cilvēks veltītu kaut kam laiku, tas ir saistīts ar lielu subjektīvo birokrātiju, tāpēc es nevaru iztēloties (man kauns tālāk runāt), tīrākā pieticība vai arī pieklājība, nepiemīt plātīšanās, bet es taču nevaru noliegt, ka šitik tālu esmu uzrakstījis. nu ko pakaunēšos publiski. man tiešām ir kauns |