glītā rakstā atvasarā atvarā un vircas mucā es makšķerēju kolorābjus metu diegu velna prātā rauju ārā kreiso roku labo kāju ogu vāli maķenīt sastinguši raudzībās izklāti nebūs jau pūrā delveri grūstīt labāk izmest pa skatatorni kā lakstīgalu mūžīgo miljonāri grūtsirdīgo aristokrāti nemīlamo lucavas iezi kādreizējo pagasta vecāko namdari lieki piebilst, ka negribas kurlumu, negribas ar līku instrumentu vandīt gaspažas trauslās dobes tik irdenā šīs augsnes atmosfērā kultivējas gardēži zem stulmiem vēdeklī saņēmuši papardes un laikam tiks līdz nospraustai robežai jo tai tak galva guldīta smiltīs rabarberu ravētāju diega spolītes atmasko slikto gadalaiku nomenklatūras grūstītāju veldzējošā strautā rakstāmmašīnu glabātāju |