|
pārvarējuši pieneņu šķēršļus, mēs locījām vaļā papīra atkritumus no zobu starpas izmānīta mandarīna deva pielipa pie loga kā caurspīdīga zivs kāda nebūt amēba laiž cauri gaismu, bet patur savas kontūras, kamēr haltūrētāji zāģē savu apavu zoles zāģē lai skaidās iebristu līdz gūžām un mūžīgi lūgtu pret fosforiscējošo zilgmi savu miesas ādu tik kārtīgi gludinātu aļģēs guldītu mēs savu zābaku dziļumos rodam tumsas spēku, lai karotu pret dīkdienību ar puķēm matos un smaidītu atkailinātos sejas kaulus lai mums izvirstu loterijas glaimīgā kāre es gribu dīķī makšķerēt foreļu kātus un mest ūdensrozēm vāzē amonija nitrātus manu potīšu slaucīšana manī izraisa niezi vēlmi pakārt uz aiskaru stangas vipeli emblēmu divus dālderus sutinātājus es drīz pārlekšu sava džempera salaiduma vietām un kailu galvu diegšu pa taku kur mani sapiņķerēs slazdi es būšu mazām irbītēm dāma |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
