eu zin kā ir. man ir maza istaba un maz vietas. es metu košļeņu papīrus uz zemes, ūdens glāzi turu uz zemes, pierakstu papīru, pildspalvu, konfektes, zeķes un tagad tā nospriedu, kad gribēšu iet, tad neuztraukšos par to, ka varētu kaut ko samīt vai apgāzt, jo man vajag brīvu lidojumu. tāpat ir cilvēkiem, ka es nedrīkstu uztraukties, ka varētu tos apgāzt ejot, jo es nevaru apstāties tieši tajā ceļā, kur eju. citur var padomāt, bet tieši šeit es nedrīkstu par to uztraukties |