Viena lapa - Post a comment

neibiju rēķinājies ar iemītnieku ligzdu, samīto kalkulatoru, kabatas caurumu šuva ar dvašu kamēr pa maniem kapeiku pirkstiem izslīd mūllāps apgāžas uz klints bluķa spļauj uz buču tā vārtās smiltīs gvelž un izliekas par nieri neļauj sevi skādēt šuj pušķus auto galos mirtas tante tikai smej spļauj uz škrobojas, ka pa logu ka pa negodu ka pa visu tautu suvereno skepsi aizmirstības līkločos metas seja plankumaina un uz mata tā kā tiesa tā kā kas ar kleperi priekšu dzenā stāju dzen pa priekšu nemākulīgo naidīgo skaudīgo bilžu vārstuli meklē kaut kādas biruma takas, bet atgāžas apakaļ un mīrst kā trusis krātiņā ar zaļu banti mentu skandālu burbuļu vējdzirnavām makten labām maksts skavām