|
redz, kā jampadracis nav zaudējis acu kniebienu lauž ārā stūrakmeņus priežu sveķus pakavus papēžus celmus un linoleja saknes lauž ārā ar kubuliņu smēdes es acis sažņaudzis stiprā kaprona diegā nelgas ar pātagu vicinu mistkastes dievu tas man uz laiku aizsitis paplāti gaiņāju lopus un skopuļus aiz skausta karinu pār lodžiju citramonu motociklu gāzesplīts sastanti palikni smilšugraudu uzbērumu vai arī kā pasaciņā uz vairākām diennaktīm izrubī elektrību es pat ar brillēm neredzu brāļa aplociņu visiem zvēriem savas stiklinīcas pitagora pitoniņi briļļu rozīnes vai arī man izklāja un kad nebija palikušas dusmas atnāca putni un knābāja izkaltētu zivi par tapetēm apmetumu par atslēgu piekariņu bet es muskuļu maisiņš raupjš un krunkains mīzīšu notekā taisnā mērķī mīzīšu ka šķīdīs prāta apvārsni dzinulis pret speķainiem pirkstiem uz glauna ekrāniņa |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
