Viena lapa -

About  

Previous Entry Jun. 21st, 2010 @ 03:28 pm Next Entry
No citiem stropiem Guntars atgādināja, ka neciešamas slāpes bija vēlamas izdabāt gribošajā un varošajā, bet ne vienmēr izdevīgajā pagriezienā, ko no manas atmiņas atņēma kādreiz tik vēlīgi noskaņotais veidojums, ka man pat iznāca saķeršanās ar griezumu tieši pavērtajā spogulī. Es veidoju savu sklerotismu kā mandarīnu pudiņu, kā starpsavienojumu atlicināto garumu, bet tad no vēdekļa sienām atskanēja dzejnieka balss un tajā pašā brīdī skaistas ainas pavērās uz loga atstātajā Kuldīgā. Labi, es nebiju no vienošanās atpiņķerējis šos skaistumus, manas vainas vainagotais tagad bija man līdzās kā Stervantess, bet no vienīgā loga šajā guļamistabā man pavērās un es to aizvēru kā vāveres ritentiņslidu galvgalī atstātais es biju pavērts pret lieliskiem vējiem un man sala no apziņas, ka uz liedaga sliekšņa es biju gandarīju revidējis kā nekustīgi sēdošais.

Man pat bija dekrēts, es pat biju uz galvas nēsājis tuberkulozi vai arī kaut kādu satītu mitru dvieli ar galvassegas pazīmēm, nē, es attieksmes vēdināts biju uz visiem lieliski vulgaritāti birdinājis, bet tagad apstulbu, no galvas novēlās cinis un bieži man atgādināja, ka uz lielākajiem dzerokļiem bija atstātas atzīmes, kad ceļas, kad krīt un kad no visiem ietekmes laukiem manas sfēras nekontrolējamajā atmosfērā es biju kā noguldīts pret galdu atstutēts priekšmetā pārlaists adekvātuma kopsavilkums.

Bet es tērēju savas esības asaras, tās uzgavilēja pār nošvīkāto sablīvējumu tepat līdzās un es to atpogāju, kā atpogā, kad nav vēlmes dzert no sanitāra piedāvātās kapeikas, ko man tagad darīt ar šo strutu kupolu, vai to pārveidot par mirstamo kaiti, vai to izsvēpt kā kliedējošu garāmejošo, vai man tagad uzgalivēlēt, vai man tagad zosādās tērpties kā ar palagu uzšauj pa dibenu, tā sāk lejuplādēties šuplādēs un kumodēs, antresolu pavalstniecībās un miera stājas sinusoīdās nu tajās sinopsēs, kas svepst un starp priekšzobiem griž rokas sarkanās matraču bizbizmārītēs un laikrāža greizajos skatienos uz sienas paliek pēdas no vakardienas gribas un šodienas sērdienība atveda uz graudiņa uzsēdinātu vielisko prerogatīvu, bet tas smējās.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba