Bekas ar akrilu uzaicina ciemiņu
Man pašam labi ja domas pārdodas
No vasaras atgriežas un vasarā aizgriežas
Es baidos nakšņot uz stūra
Dieva ierīces, ko man nevar apgalvot,
Ko no savstarpējas luksusa dzīves nevar atņemt ar galotni
Man nav godam pārdotās iekārtas, ko iekārot
Man pat apieties godam nepiestāv
Man pat debesīm vajadzētu apvaicāties
No mokām laime izslīd
Gangsteri labi saprot griežamo vientiesību
Un maksimāli labi uzlabo sniega pēcgaršu ar liesmas vienīgo brīvību
Mokās kā Pietuka ledājs mīzalā kā garšvielā
Uzgaļi vienīgie spēj mani apstādināt
Apbiruši gareniem matiem, ko man nevar piekabināt lidojumā |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
