Bezmērķīgi mēs nācām mājās Man no griestiem raucās piere Man no tauvas iznāca lēciens Man no Jāņa pienācās kāja Es viņai baidījos atņemt sakaru Grozīju pirkstos rubli ar dubultu pakavu Basām kājām atveda spēles liesmas Un apseglotu rīves gabalu Vaicāts, vai nevēlos uzzināt patiesību Garaiņos meklēju aizsardzību Ik vakaru binoklī skatos solījumus Ko trenkāt pa galdu kā trako sugu |