Zosīm izcepa vēderu Un ar marmelādi glaudīja galvu Es pats biju cauna Man no neredzēšanas gabals atkrita Maldugunis rudzu pilnas Graužamais uzgrieznis, Marmelādes lādes Mazi līkumi bilžu sejās Sejas vaibstos nedienas grabinās Svaida apkārt savas garās kājas