|
man bija viens auksts zivju pirkstiņš uz kociņa un es to slēpu aiz muguras pieskāros biksēm un uzsprāga bārs aiz stūra tur cilvēki svelošām acīm steidzās pēc rācijas es viņiem devu katram pa vienai pogai un klaviatūrēju tālāk no notikuma cerībā ka mana karma un radiācija nepanāks apaļo zemi kur no bosikiem var aizmukt tikai nosmacējot sevi pazemē ar litru šņabja un rūķi puķu podā ar oleandriem kā stāstniekiem, ka manis nav mājās |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
