|
galējais labvēlīgums. mans audums halātā kostīmā kā pelni lūpukrāsā es skrienu avīzē, bet mani meklē ar ogām. pa takām bija ieteikuši, es halvas smadzenēm, mani pudelē ielēja, cīkstējos gribēdams. mūs izsēja un auklu apņēma, biju ar zodu pret elkoni. eskalator, jūs lūdzu bikses lēnāk nesiet lejā, kā es jūs uz citrona paņēmu, tā acis slapjas pret koka skaitīšanu un mēs arī sadalījām žalūzijās un teicām visu skaidri, izteikti skaidri, līdz kirkegoram vadi vemi, jūs salikāt plaukstas, mēs pēc atmosfēras atgādājām saldējuma sienas membranoidālas ar jūsu līkajām cepurēm jūsu kausos metiena skābākais cukurotais mūs veda ornamentā klausies vēdas. es pirmo reizi iepazinos ar ietinamo papīru namā, ko man slaucīja gar muti man rādīja starp dēļiem pļavu. piramidālās iesauļotās, krūtis ar veltņiem, mūs mūziku salika šķērsām, bruņu cepure bija aizsākta, tā turpinājās, līdz adītājs pakārās pa vidu, viņa ķermeni aiznesa kaijas savos striķos, cepumiem kaķus atdeva, skropstās naglas, uzacīs, vājajās vietās pārsitamās ar mums jumtiņš mūs izcēla asfaltētās sliedēs |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
