Viena lapa - Post a comment

Pārnesu mājās testu. Šis saka, ka attālinos no aizdusas vai dusas kā tādas, ko nevar teikt par štirlicu. Nu kā tas būs mūsu asinīs, ja to bija azizņēmies delegāts. Būsi arī milicis un citus liksi uz galda aiztiksi arīk krūti. Beidzot tas mūs apskaidroja un mēs vairs neatsakāmies no diedelniekiem. Mēs kā galvenie samārieši bijām veidojuši dažādas kopienas, bet mūsu asinis bija mūs samaitājušas. Mēs pret kosmiskajiem likumdevējiem bijām ar kailu galvvidu. No mūsu starmetēja gāja augšā kā strausi mēs ar luksoforu bijām zem debesīm kā tārpi. Mūsdienas ar garumzīmuju leksikonu bija arī šaipusē. Mundieris kā dālderis mandeļu luksofors un leipnics. Bija jau arī ko jūsos noskatīties ar gaismas paviršo nokliusēšanu un bija reizumis tādsa sajūta pret paša gribu viss no grimējies kā pasažieris un gaida savu testu. Savu tekstu gaida nesagaida nebijis apvārsnis mundieris inženieris metējs un apmetējs skaists pēc dabas luksoforam nepiestāvošs. Nebija jau arī stiprinieks gaismu redzējis, bet mentus kladītē krāja. Birums izrādījās pretnostatīts metējs apbērts sniega. Gaismā pavirši izzibinājis ledājus bērtin bēra manas skavas. Slogs ar pietupieniem pretmetā strazdam uz kaprona diega. Mūlītī sapīts stiepjas pret gribu pret masieri ar snaikstošiem pirkstiem. Brehte bija ieminējies putniem sakodis zobus mikroskopiskos sninopses mērījumos mūs jau atkal atkailina smaidos redz kā piepīpētājus zudumā nelaida skepsi pa zemi izraibināja sinepēs saberza Kuldīgā kguldīja uz zemzara un pilieniem sabēra vien sabēra vien kā mandeles pa mandelšatamu lejā renē Kuldīgā un bērnības bedrē reiz jau redzējām šos gozējamies sildīja padebešus nolaida roku pār sārto iegurni bīdīja vaļā z’vērus un skaipu būtībā atdālderoja mūziku no mīmikrijas sintezēja barību kā vadu stāvoiedabu no mums pārskatāmu bet nobīdītu un bailīgu kā stiprkākais no zvēriem miernesis un zibenszellis piepīts pie aizgājušā laika un stiepts garumā līdz padebesis rozā krāsā ruds un bermuds.