Viena lapa - Post a comment

pieteicos uz redaktora amatu zemūdenē. būtībā šādi tādi pienākumi. pārsvarā un lielākā daļa svara uz turbīnu kambari, bet tur pilna telpa apkalpojošā pē. nu tad draudzīi sadzērām lēnu kafiju garlībs arī iestērķelēja un apņēmās mūs aptumšot. gribēju jau uzprasīties uz nepatikšanām, kad manā klātbūtnē atskanēja draudi un es biju sārts aiz vaigiem, bet nometis savu apmetni grīdas dēļos patvēries no kramplaužiem izsitu logu durvis samalu putraimos un prom uz baznīcu kur man sentēvs lika uzsist sev zilu aci lai izskatās pēc kramplaužiem, ka esot ielauzušies un skipiteri un svēto vīnu salējuši šim ausīs ar svēto maizi aizlikuši logus ciet un ņēmušies skvāterot ka tā dara plānprātiņi bija dzirdēts, bet tad atkal no otras puses tiramisū maiznīcā es un mani draugi ar stipriem bicepsiem kā katoļu maize un man bija arī tādas gribas paliekas, ka iestīvējos kilograma apjomā un sētmalā izlikos par bocmani, nekas nenotika, nemainījās, tika pašsuģestīvā veidā spēju saskatīt skaistumu un uzrakstīju par to apokrifisku pampfletu ko tūlīt pat sakošļāju un pārstrādātā veidā izbaroju kaķiem kas ņaudēja trinās gara kājām un apčurāja kaimiņu šoferi tas tērgādams nesās pakaļ mūsu aumaļām un paklupa ap telefona vadu izvēma pāris dučus saldkaislu konfekšu un atstāja šo pasauli jo bija pārāk pārbijies.