|
labi, mūs nosprostoja, bet garumā mēs palikām tādi paši. kā nebūt kāram, kad kārdina ar bentliju un šugar beibes nēsā krelles līdz pīpī smaržas ar burkānu lakstiem nesas cauri kārajiem izgriezumiem bet tad pēkšņi apstājas kā šugar ross būtu iznācis podiumā ar želejainiem matiem un pasniegtu mums cisternu beigtu pancku. nujau mēs arī tādi kraukšķīgi izdemolējam sarkanarmijas mītnes un beidzot uzliesmojam kā pārtikušas cūkas, jo mums nebija nekas tāds krietns darāms, kad no mūsu apvidus apstājās nāves ēna un gribēja spulgoties kārnajā grāvī. biruta atmeta ar roku, ka nebūs jau pirmā reize, kopš viņas dārgais pārnācis mājās lauztu kaulu smieklos līkdams un minēdams melodiju krata tupošo skandināvu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
