Viena lapa -

About  

Previous Entry Mar. 18th, 2010 @ 09:19 am Next Entry
viņiem jau arī nebija valodas, jāpiezīmē, par piemēru pateica skaistus vārdus un tūlīt pat atkal atkrita desertā. es pienesu jēra gaļu un pāršķeļu to ar papēdi izbirst mazi bērni skraida apkārt skatās mammām zem svārkiem tur vesels bars oratoru skraida perversā smieklā lasa no zemes ogas un bāž mutē. es saku, kur tu dabūji rētu uz kreisā vaiga, vai kāds ar karstu pannu iezvēla nevēlamos toņos? es biju gatavs to visu atdarīt ar to pašu skaistumu, ko es tev biju dāvājis un tagad man bija šādas skaistas avotu ūdeņos mazgātas. viņš pienāca tuvu klāt un latgaliski dzērumā stāstīja par būtību. grauzdams sēklas ar aumaļu aiz auss ieskrējies kā tērēts turbīnas logotips. es ierosinu visus naudīgos un tos, kas mani pārbauda kā tērpušos laukstrādnieku es biju atbrīvots pret gribu un sastingu sejas krāsainajās bižutērijās, bet nē jau. skaisti tas pavadīja manas pravieša prātulas un es biju gaņģī aizņemts, cik man pietika rocības.

argumentāciju, kungi. raudzījos kā stalaktīti uzbruka sētnieka dēlam ar suni. es skatos, kā tas atgadās manis paša asarās. skaisti snieg uz manas takas skeletoni bieži kasās grauž sev kaulus kokā karās pakārušies apkakājas. nebiju redzējis kā šāda veida līkumotāji būtu dzēluši manos padebešos, jo no visiem iespējamajiem dzestrumiem man bija gadījušies tikai divi un tie paši skaisti iepakoti stāvēja apdzērušies, lai nelīkumotu tikai šeit, bet izmisumā atrastos arī pagrīdē, tādēļ saku, ka gribētu jūs iekonservēt vēl dažos pažobeles stādos un grauztu jūsu stāvu tikai skaistākajos mirkļos.
~
tomēr atspoguļojies es sapratu kārtības dedzinošo garšu. es nebiju vēl kārtībā sastnidzis, kad murmanska ieradās manā skolā un uzbruka zemnīcai. tai bija sarkani ķieģeļi un tā uzvedās uzvedībā. drosme mūs tomēr pazemoja un mēs izkritāmies skaistumā, skeletos, mūs uzņēma starptautiskā skeletā, uzņēmumā, debilitātē, tā uzplauka, mūs mocīja un kodīja, līdz dramaturgs uzmeta un skaidrs bija dienvidus, bet nejauks rietums, gan jau mūs vēl uzmetīs un mēs saldēsim sevi sniegā pie sievām uz rudeni būs dienas garākas ar kājām pa priekšu mūs metīs grāvī zemes nīderlandes uzplaukušajā burkānu jūrā. to atspoguļos skandālisti uz metāla sēdētāji skandālisti un viņu rietumu draugi ar piranjām saujā.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba