|
siloģisms rausta valodu katru pirmo zilbi pasaka vismaz trīs reizes par pārējām neraizējoties, bet tad es pieskrienu pie nacionalizētas telefonbūdas un ņemos pūst tajā dvašu un glīti saloku aizkariņu, lai nelīst pāri, tad pieaicinu begemotiņu un uz viņa smailā zoba uztupinu nulle trīs pudelīti es saku atkorķējiet manas mandeles es saku iepūtiet dinozauriņam intravenozo zirgu brokastīs es viņiem saku izdējiet katrs pa paskaidrojumam, kāpēc pļavas tiek denominētas kāpēc mežmala ož pēc zivīm olu liķiera un sandalēm divos naktī pienāk draudziņš klāt un izliek visas savas zīdītāja piezīmes te jums būs sūknis ar kapacitāti kw un man personīgi gribētos jums aizrādīt, tad apstulbumā norāda rej uz skatītāju klausītāju luksofora regulators piedzēries tinti medī mani pakaļ savam dirižablim es šim saku ka sīpoli kož acīs šis man skatās garām plēš plecu un rauj no rokām ārā krēslu atzvēlies tik vien kā bija manā apgādībā atstāts un es viņam saku lai neliek man vilties savos lodāmuru krājumos es viņam saku ka gribētu iepazīties varbūt draudzēties ilgtermiņā šis man koķeti atbild ka neapolē neko vēl tādu dižu nav redzējis bet es piekodinu ka bija viens tāds brandavīns kurā mēs skatījāmies kopīgi kamēr mums pirmā gaņģa iekšas izdedzināja halogēnā spuldzīte bija tik dikti apvārdota, ka nebūtu es ne mirkli stāvējis viens, kamēr manās plastikāta atraitnēs vēl nebiju orientējies kā dienvidnieks |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
