|
mēs stāvējām kādi trīsdesmit cilvēki ar maizes groziem rokā, kamēr maize atsala, blakus istabā cilvēki bija nopelnījuši simts tūkstošus, ko ziedoja astoņu mēnešu vecumā mirušai meitenei. es piesteidzos pie lākajiem no priekšniekiem un paspiedu viņam roku. mūsu starpā izveidojās īsa sirsnība un es viņam piekodināju, lai tas neaizmirst par sieru un cepumiem. kad man pie galdiņa pienesa desertu es teicu lai nodod impiem, ka es augstu vērtēju viņu atbalstu un lūdzu nomainīt sveces, kas tūlīt izdegs, bet to izķibināšanai no svečtura vajadzēs savas piecas minūtes, tādēļ tikmēr vēlētos norādīt bāra algotņiem, ka manā klātesamībā var saskatīt čuru paliekas. es piecēlos no galda atstāju salveti uz beņķa un devos pāri deju grīdai un skatuvei, kur prožektoru gaismā starp publiku staigāja sabiedrības iklaidētājs, kuram neviens nepievērsa uzmanību. uz brīdi viņš gribēja uzdzīvoties uz mana rēķina norādot publikai, ka viņam interesē arī parastie ļaudis, bet tad jau es biju klāt ar paplāti kas pilna tukšām glāzēm. sāku piedāvāt cilvēkiem iedzert, mani kāds saķēra aiz rokas, lika piemērot dārgas rotas un pēc tam uzšāva pa dibenu pagrūda mugurā un es biju nonācis lielos starmešost telpā, kurā neviena nebijs |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
