|
es patīku tikai tad, kad neesmu klāt. ja uzpasēju un gaidu uzcītīgi skatos pēc izmaiņām tad nekad nesagaidu, jo pārāk lēni notiek notikumi, bet es gaidu gaidu neesmu jau arī nekāds tuksneša nieru ēdājs, ka varu nekustīgi berzēt smiltis acīs. kad aizeju uz purvu, tad atpakaļ jau ar dāvanām biju nodomāis iešu darbā dikti daudz pārnākšu izsīcis būs vieta, kur pildīties, bet tad vienreiz pa nakti pietupos pie dāturna a tur tādi mazi čikibriki, ka es ne nokaunējies ne sarāvies mazs pūkains iešu ēst vistu un rīsā būs mans ūnikums kā tād kosmiskais nu jā |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
