Viena lapa - Post a comment

brīžiem esmu ar sevi ļoti neapmierināts pārsvarā tad, kad man jābūt citu kompānijā un nevar izrādīt nepatiku pret to, ko viņi runā, tad es nolienu istabā it kā pieklājīgā klusēšanā, bet tas viss tofifi nafigā ārā. es jau biju vienreiz citadelē un man kungi durvis vēra. pārsvarā stafkas lieku uz silto laiku, ka būs vēl dzīvība pasaulē savādāk kļūst tā diezgan tuftīgi, ka nekāda prieka nav.