|
nē, paga, vēl nē, tagad indija mazgās drēbes. bailītgi piecelties kājās. tagad viņš izvēdinās cepeškrāsni runājot pa telefoun. ja viņš varētu ielīst cepeškrāsnī, viņš varētu runāt pa telefonu tur, un es varētu piezagties pie ledusskapja un paņemt ēst. vakar skapī atradu mazu mazu melnu sakaltušu un pielipušu banānu kā arī vairākus tukšus traukus. starp citu, vakar pie nē aizvakar pie spoguļa darbā parādījās jauns karogs tieši tāda paša veida kā pārējie varētu padomāt ka viņiem ir standartizēts sindroms kā tos ražot, tikai sarkanā krāsa bija riktīgi depresīva tāda tumša kā sastāvējusies bieza kaut kāda masa nekustīga. salīdzinot ar dažādiem afrikan karodziņiem ar bērnu zīmējumiem virsū kas to vien vēsta kā sauli prieku un haļavu, jutos kā sava stāvlaukuma karodziņa vagariņš ar žagariņu kas speķīti kasa no kapu pieminekļa. vajadzēs drīz iesist roku ātru dežūrfrāžu spraušanā, savādāk baigā spriedze katreiz kaut ko teikt no sirds, kad tas aiziet pa taisno dievam ribās. elektrības nezūdamības likums. iespraudīs dakšu zemē un vadīs visu noafig prom uz kaut kādiem kodoliem, visas upes ruslas piebūvētas elektrostacijām tik ražo un pa taisno laiž renē. jāiet piebiedroties uz maizi cepeškrāsnī. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
