|
pie virtuves galda es spēju labāk formulēt domas. savu man nav, es laikam formulēju robotu, lai viņš manā vietā visu dara. es tikmēr daunloudojos. tikai nevar saprast uz kuru pusi, vai no turienes uz šejieni, vai no šeienes uz turieni. protams, tālāk par lineāro bulšitu es neesmu ticis, ja kādreiz izliekos, ka esmu, tad tas ir pašapmāns, bet, ja noticu es, tad notic visa pasaule. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
