Viena lapa - Post a comment

es tagad burgerus kādu laiku vairs neēdīšu, jo vēders smags vislaik. es jau ēdu tikai tāpēc, ka vēl nebija laika neko apostīt, es tātad apostīju vīzdegunīgos iomio un devos tālāk savās salašņās. tā es sevi nolieku zem katra pirmkursnieka, kas savu teritoriju iezīmē ar stenēšanu un banalitātēm, bet es viņiem piedodu kā jau cilvēciskām būtnēm, ka savu cilvēku ir ielikušas virtuves augšējā plauktā un braukā pa flīzēm robokopos un mēness svārkos, bet es jau nedusmojos, neesmu tik jauns vai vecs, lai dusmotos par sirmām bārdām, ja vien uz krūtīm, elkoņiem un ceļgaliem nesāk veidoties zvīņas. savādāk viss pa vecam, sešdesmitgadīgas tantes mēģina iegūt seksu, lieki nepiepūlot fantāziju un guļas zem dzelzceļa tilta, kur tās sagaida dunoņa un dažādu tautību pārstāvji, bet tur es vēl nedodos šajos apgabalos tikai stāvu uz krustojuma, kamēr no autobusa otrā stāva man kāds nepazīstams uzsmaida. tad jau viss ok, uz kādu nedēļu būs belfāsta krūtīs. i dont finish saying