|
tas neko nemaina tāpēc es nomizoju konseržku un laižu pļavā turpināt tulpes un man piekodina, ka pagalmā vīns skalojas. es tad saku, ka tad, kad atbrīvosies pļava, es iešu vingrināt sekstes, bet man saka, ka pagaidi vēl pāris dienas, tikmēr ej kārtējo reizi pakakāt. un es saku, ka aiztaisīšu tualetes logu uz krampīti, lai lietus un kailie koku zari, es viņiem saku, lai šie savāc musaru pa ielām un aizber cauraustās kanalizācijas lūkas vaļējās, es viņiem tad saku, ka līkumojot pa augstāko ielu mēs nonāksim dažās baznīcās, kas mūs caurdurs sekstēm. es viņiem saku, ka saprotu, ka daži jau ir atkārtojušies sevī, ka mēs viņiem piedodam, jo saprotam, cik neviegli var iet dažādos dārziņos, bet tad atkal no otras puses mēs nevaram to visu izturēt ar tādu pašu rezignētību, kā būtu gribējuši, ja mums izdotos izdzīvot šajās blakus ieliņās, tādēļ mēs ļaujam jums uz to paraudzīties tā, ka es pats nesaprotu, par ko tāds sods, bet pagaidām mēs vēl atvēlēsim jums nelielu mūsu domāšanas daļu un kad mums piesnigs paciņa, mēs lauzīsim kauliņus un lavierēsim tikai tajā virzienā, kur man bija vajadzīgās atmosfēriskās frontes. es nezinu, viss liekas, es jau dejoju un kad varēšu atbrīvoties vienpatībā, tad izlīkumošu šauras šosejas un sev atstādīšos priekšā, kā esmu sekojis savam nospraustajam noskaņojumam, ko izdrāzušas cauri laikeim ir pieredzes un kas man liek kurbulēties, bet tikmēr palasīšu grāmatiņu pie mutes skalojamā vīna, lai šķiet, ka tā nav bet pagaidām mēs jums ļausim spļaudīties. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
