|
Visiem jau pieriebies skatīties kaunā. Man bija priekšnesums stacijas ūdeņos paredzēts, un notika tas gludekļu aizgādībā. Un to sapratuši tūkstošiem sērdieņu man atnesa tieši tikai vajadzīgo. Mūzika sapazinās ar maniem pēcnācējiem un saprata divas trešdaļas, un gribēja sapazīties ar manu vienmuļo, bet grotesko, kas izskatīgi bija mani veicinājis. Mūzika saprata seksīgas bikses un sejas krāsaino bravūru, jo tas bija viens no maniem piemetieniem un skatījās, bet tas par sienāžiem neliecināja. Gudri raudzes patvaļīgie bija beiguši sarkanas savas platmales un gribēja jau mani apvest stūrainiem vien, un mušmires gājušas pēdējiem cēluma skeletiem nodeva bubble gum selekcijā. Tādas trādirīdi parādītās nevarēja mūs liecināt, jo skopojāmies. Saule mūs varēja redzēt ar trīsvienību gredzenā un laižamies tikai ar sevis vien pāri darītājiem un skroderiem. Laizīsiet grūtos laikus, ko esam šeit devuši. Pretējā gadījumā mūsdienas grabažu pilnu smaidu lejā laidīs manas patvaļās smieklu lēkmes. Tas lejā bija iepazinies ar stipriem karotājiem un man bija nojumes laizītais skaistums jāņem savās rokās. Laizās vēl šobrīd tais luksusa dzīvokļos, lakstās gar redelēm, mēreni vaimanā. Es biju sapratis, ko tas no manis padarītā bija vezumā sakrāvis, bet nojumes starpgadījumos tundra pārklājās beigtiem sienāžiem un šķidriem sakārņiem būšanas neredzamajā veidojumā. Tas nodūra sāpīgās siekalas un dziesmas pubertāte skatījās pēc liesmojoša ozola sevis pašas labā un kūtrumā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
