|
Glups bija gadu mijas sēlijas laikmets, drošā attālumā izkārtojās un devās pēc beretēm tik cīpslainās gruvešu kaudzēs, ka ar atvērtiem nažiem bija izbirdināti sejas panti un tikai dažos mēs izbijām savos verandas birumos, kas ar trajektorijas nedienu vizumu nebija pat parīvējušies tik vien kā sejas skaistākajā dzirumā nodeldēti un sakņopēti kā slienas ar bezbremžu stereotēku. Nekas tik drausmīgi nekoda zinošajos dzīparos, lai taukskābes dedzinātu brimu tik vien kā tas bija mūsu dzelkšņus izdbibinājis un trauslās kotletēs debilitēja pa taisno no rūpnīcas, jo mums bija tas sistēmas uzstādītais galvgalis, kad no miso zupas dedzīgā skatiena nonesām taisnās trepēs un gavilējām uz ovāliem. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
