|
Bija sākušas lēkāt kā trakas un steidzās piedzerties strauta ūdeni, bet tas sāka brīnumu izprecināt. Tas sāka brīnumu atpestīt un skrotis beidza sniegā sapieri uzpirkstināt labākās dziesmas izdzīvojušo strīpainā un skaistā burbuļu vandālismā, tas apstājās tikai veidojuma pēdējās dzīlēs un bruņojies sniegā sapirkstinātām beretēm manevrēja manierēm manevrēja strīpainās klūdziņās ar bārkstīm un dzimtsarakstu, bet tas atpīkstināja dzidrāko un sirdskaislība bija mūs sapuvusi tikai dzidrās gārdziena pēdās, tomēr dziesma atpestīja mani tikai veiklākajā no bizantijām un tas pēdējā brīdī nespēja iepriecināt skaidrāko no pirmdzimtajiem, bet tas aptumšojās sakrājos burbuļos un stropā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
