|
Mūs putināja ciet līdz mutei, bet mēs sprauslājām ūdeni ārā, kas sasala, tiklīdz skāra klāju un mēs ar basām kājām pa smilšainajiem dēļiem drasēdami ņēmām uz mutes visus izskalotos bēgļus, kuru laivas bija saplacinājis vilnis vilnītis un kuru dzīvība tagad bija tieši atkarīga no mūsu matu galiem, kuros tie ieķērušies trausās mūsu kuģītī un sāka locīt visu izdomāto lomu, jo šie jau trešo diennakti tikai no signālraķetēm pārtikuši esot, tādēļ to tiesības stāvot pāri ētikas normālajam apgarojuma tieši pretstatā visos statūtos rakstītajam un kuģošanas kodeksa apsmietie ļaudis uz sauszemes mūsu sagaida ar mutautiem, ko iesien mastā un met pa to ar akmeņiem, jo viņi uzskata, ka saule mūs pabaroja kā mazus bārnus, tā mūs pabaros kā lielus kungus un mūsu bērnus kā bēgļus mums uzkraus uz pleciem, lai mēs sūnām apauguši pauguri raudzītos debesīs un tēmētu tajās ar koku sprunguļiem lapotnes nenogurdināmi plānprātiņi rudzu ievācēji un protagonisti čortavi mēs izejam atklātā jūrā un saule iepūš nāsī ceļavēju tas ātri pa asinīm apriņķo pasauli un laiž mūs plātīties ar patvāri un skrotīm tieši vārnām garām lidojošām mēs izsaucam tādu jautrību ka tās bikses nolaidušas knābā mūsu atstāto pārpalikumu, liekot mums priecīgi berzēt rokas un dīkt pie sāniem dzelzs kumeļam katla istabā iesprostotam, to mēs protam. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
