melnu rožu vitrāžas, cauri skatās zirgs. tam zirgam pakavi un mugursoma, tajā zāles klaips un flomasteru uzgaļi. brienu sienā līdz viduklim, palagi samirkuši ložņā gar logiem, met nost to mitro deķi, rausos uz laktas, rausies pie zosīm. gāja vējš pa iebraucamo ceļu akas grodus aprāvis, sasēja mazdārziņu un atstāja uz nakti brēkt auklei rokās. paipalu olas starp zariem nemana, izvelk stobru un grumbuļu cepetim liek lekt līdz vitrāžai paraudzīties, kā iet priesterim pieliekamā ieslēgtam. uz duvīm jūras viļņi, kalnu ainavas, zilskābes romantika, šiks un gāzmaska pret odiem. |