|
papīra smoļnijs. bārda no sniega. dokumentu skavotājs elektro zilā krāsā un lokans kā kukaiņi. kūpa gari sērkociņi. bastejkalnam čūsku trepītes. spieķis, kas nāk pie deguna un šķiļ ārā monētas un cepurītes. bojas un papiruss savilkts pār skvēru. jo augstāk iet mājas, jo šaurākas kļūst, jo vairāk līdzīgas cilvēka galvai. nervi skraida pa elektroniem kā lietus lāšu raisīti koncentriski apļi ūdenī, sarkani. rumpja vietā šūpuļkrēsls. vaigu kauli veikli zirgi, uguns astes, krūtīs centrs. mana piramīda ir paplestas kājas. neregulāras formas nimbs. skatiens, kas pusi ceļa veic pa pazemi. betonētājs, kas savai laivai priekšā pieskrūvējis manuālo gaļasmašīnu un izmanto to savos izbraucienos pa pilsētas kanālu. atskrēja dzīvība kā mazi kucēni. dāmām no cepurēm sāk karāties bambusa spieķi, delveri tos tver un mežģīnēm aizsegušies dedzina sēru vītoliem skaras. šķērsām visiem tiltiem iet vilciens. saldējuma klēpis, tikai nes pie mutes. augšējos stāvos sadegtas visas gaismas, apakša smagnēja. vadi aizkabināti aiz auss. no vīna paliek baltas ūsas. nedodiet tetovēt muguru, labāk aizsedzieties gleznošanas darbnīcās. kodiet paletē un krūšturī, sakiet, ka zobi nav sarkani ar asinīm. pēkšņi zem kājām ir astoņi riteņi. griežas un neļauj nožauties. turiet mani aiz somas, es raušos, cik mati atļaus. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
