 | Jan. 20th, 2010 @ 07:55 pm  |
|---|
|
man uz papīriem uzlika zilu zīmogu un man izkrita mati no pleses. izvelku prāvus gredzenus un knakšķinu knipjus. tā, lai šefs no galvaspilsētas atsūta matus, ieteicams ezītī, pēc tam jau piekārtošu, piefrizēšu. bez atbalsta karājas gaisā apaļi režģi, tajos dažādas personības gan pašmāju, gan ārzemju. šaus pa strēlnieku rūpnīcu un pēc tam būs pa sniegu jābrien pakaļ. visas aumaļas pret mums nostājušas, esmu te jau iesprūdis uz vairākiem gadiem. apavi izgājuši no modes, šalle dikti nošmulēta. paņemu svinu un izleju sev aizstāvjus, rotu alvas karotāju. atceros, mans mērķis, šeit ierodoties, bija kaut ko meklēt arhīvā, bet, dievs mans liecinieks, neatceros vai nevēlos atcerēties savus sākumus un pienākumus, darba grafiku, kas atvieglotu slodzi no pleciem pa rokām līdz pirkstu galiem, atpakaļ un tad pa kājām. jebkurā gadījumā, kad esmu ieviesis sev miesasargus, iešu vēlreiz aprunāties ar arhīva vadītāju, varbūt tas man var izrakstīt kādas zāles, vēlams homeopātiskās, jo nevēlos krist atkarībā. galu galā, man kādu dienu arī būs jādodas mājās uz parīzi cauri sniegiem, kupenām un vilku bariem, bet, tfu tfu, tas nu ir garām. dzirdēju, vietējo klerikāli paņēmuši pie dziesmas par pornogrāfiju. šis esot saviem līdzpilsoņiem to raidījis miegā, pilinājis pa pilienam vien, kamēr dažs labs nonācis atslābumā. dzelžus uz rokām un prom tumšās cellēs, salmu palagos un muti ciet ar vecu lupatu žurku gludinātu un auklētu. tehno stilā skaitu ribas, raustu krūšu galus. norādes kur ņemu? belašos. apēdu pusi, izvelku depešu, apēdu atlikušo un lasu, kas šodien pasaulē noticis, kādas padarīšanas, cik paparaci nošauti svelmē. ģimenīte no mājām raksta, ka esot no ģipša manai ērtībai iztaisījuši dzemdes modeli, kad atbraukšot mājās, varēšot nokārtot ievadkursu zinībās. gatavojos jau, savus izdilušos kreklus kārtoju no čemodāna malkas maisiņā un atpakaļ. ogles vairs nelietoju, nē, vecais zīlnieks caur savu znotu dabū īsteni lētu malku, tā, ka par to nav jāuztraucas. uzsēžos tik uz čemodāna un aizvāru tēju, sēžu tā un neko vairāk nevajag. paceļu galvu, palūru pa logu, tur viss sniegā un zirgu pajūgos, dzeru tēju un izgaistu garaiņos. rīt būšot pastas no blakus ciema, varbūt brūte būs atrakstījusi, saucot mani par atraktīvu, tad varēšu aizrakstīt uz pilsētu un palielīties, cik ieredzēts esmu starp vietējiem. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}