kamēr jaunais žurnālists veic izmeklēšanu, pār ciemu nolīst meteorītu lietus. bet nejau parastu meteorītu. liesmojošu akmeņu vietā pār vidi gāžas cilvēku kājas, šoreiz nevis kaltētas, bet miesīgas, dzīvas, turklāt tās lokās celī. kājas nav nogrieztas, nekādu asiņu, vienkārši tur, kur tās pārstāj būt saprotamas cilvēka redzei, ir it kā kaut kas aizklāts priekšā, neizmainot parasto ainavu, kurā tās krīt un nokritušas lokās celī. jaunajam žurnālistam tas noteikti ir avots pārdomām, tādā veidā sākotnējā izpēte tiek atlikta un ieilgst uz vairākiem gadiem, nesniedzot nekādus starp-rezultātus. |