| January 19th, 2010 - 10:59 am |
---|
sagrābos grabažas un laupījumu, ieliku starp diviem taisniem dēļiem un pārsēju ar marli, celofāna gabaliem un lupatu. uz stūriem, kur koki jau bija sazaļojuši, varēja līdz viduklim ielīst kanalizācijas lūkā un atstāt tur savu saini līdz pusdienslaikam. kad kāds bērns ar samokatu vai kāda uzņēmuma mašīna ar firmas uzrakstu uz sāniem un dzinēja pārvalka aizķērās aiz mana saiņa, tika sastādīts apdrošināšanas protokols, bet papīros bija norādīts maldīgs mans personas kods, tādēļ represijas nevarēja vērst pilnā apjomā, bet tām piemēroja to, ko profesionālajā apdrošinātāju vidē sauc par korelācijas koeficientu. tas ir tāds kā piekāpšanās indikators, kas saka, ka, redz, mēs ievērojam jūsu nepilnības un esam gatavi panākties jums pretī, no jums sagaidām līdzīgu rīcību. bet es togad visu marli biju sācis tīt ap pieri, tā, es biju nospriedis, es mazāk svīstu atmosfērā un katreiz var marli izvārīt tējā, bagātinoties ar galveno rīgas ielu izplūdes gāzu barojošo dabu. nieki vien, turpināju klaiņot pa neaizslēgtiem pagalmiem, piesēju sevi pie ķēdes kādos stūros, rakājos pa sausām smiltīm, rotaļājos ar saplēstām plastmasas lāpstiņām, spainīšiem un mazām gumijas bumbām, kamēr apkārtējie iedzīvotāji savus sadzīves izmešus klusiņām tecināja lejā pa sienu, sākot ar palodzes stūrīti. katreiz apakšējie kaimiņi ieguva piramīdveida cepurītes, sāka kļūt gudrāki kā alisters kroulijs un zizli vicinādami skrēja meklēt zosis, ko pilsētā nebija viegli atrast, bet tad noguruši veldzējās dziesmusvētku parkā, braukāja putuplastā apkārt viens otru stumdīdami un pašrocīgi regulēdami satiksmi. pavasaris bija pieņēmies spēkā un tuvojās vasara. visas iespējas bija priekšā, bet tam ticēja tikai tikumiskie, jo katrs apgarotāks zināja, kā ir patiesībā, bet to nebija jēgas teikt blakussēdētājam, jo es ikreiz teikto ietinu starp diviem taisniem dēļiem un apsēju jāņuzālēm. vasara jau briedumā, drīz brauksim ar laivām pa balzāma upi, lieksim no krastiem kokus pie mutes un grauzīsim to piedāvātos augļus, tuklēsim viduklī, gurnos krāsosimies lepnām jostām, ūsās zvilnēs īsts buru vējš, būs liegi un patīkami. liedaga draiskie sapņi.
|