Viena lapa - Post a comment

vakar veicī normāli izcēlos un apjautu, ar kādām aizdomām un nepatikām līdzcilvēki raugās uz vipendroniem. pirms manis stendā onkuls pirka divus belašus. iekrāvēja pārprasa, divus? es tagad pērku vienu vistas kāju, un viņa pārprasa, vienu? jā, vienu, un divus belašus, viņa apjūk ar dakšu virs vistām un pa pusei stiepjas uz belašu pusi tāda kā sadalās multitāskingā. es saku, kā neveikli jokodamies un jau sākot justies tizli, ka nē nē, tos divus vajadzēja iepriekšējam un paskatos sāniski, kur tas stāv un uztaisījis tādu seju, ka dzītos pakaļ kaut kādai apsrātībai, bet panācis to saviebjas riebumā pret tādu netaktu un lupatlasību. iekrāvēja arī saviebj pretīgumā ģīmi neko nesaka ne lūdzu ne paldies es arī neko nesaku bet tāds plāns un padzīts lavos prom caur gaļas stendiem