Viena lapa - Post a comment

skoti kopa lopus, lopi skotiem skatjinām skatījās caur brillēm uz pirkstiem. es tikai mierīgi brucināju savu ezeriņu, savu villainīti, celmu. beigās tāpat es biju viss, bet visam uz mani pofig (es arī nemaz nepieteicos). pats vainīgs, nuja, es jau arī saku. nošāva frontē, šineli kā veicināšanas balvu. tupēšu kokā, tēlošu vāveri. slikti iznāks, būšu, kā bija. a bija nekas, tik silti ap sirdi, ka novērtēja