ozolkoka čībās iznācu atvilktnē pastāvēt caur ragiem pavērot debesis strauji pierāvu kāju cepure ieksrēja atraugai sānos vienu dubulto strāvu nomet uz letes ūsas un sarūsējušu naglu virs durvju kastes tek lampa padusē ādas grāmata iedod palasīt smiltis |