|
es esmu tik infantils ka joprojām neesmu izkalkulējis kā vislabāk paust savu apmierinājumu. piemēram, ulvja ieraksts par 1905. gada bērnu. es gribētu kaut ko pateikt, kas mani attēlotu kā pozitīvā dispozīcijā esošu kāds es esmu, bet es nezinu ko lai īsti saka. viens variants kas ienāk prātā ir paņemt attiecīgās personas stāstījumā izmantotos varoņus un tā kā turpināt naratīvu ieviest savus pagriezienus, bet neesmu drošs vai tas nav pārāk korķīgi kā corcy. tādus variantus kā viena simbola atzinību kā smaidiņš vai tur vēl kaut kas neveiklāks kā izsaukuma zīme tādus es vispār vairs neapskatu, tādēļ esmu apjukumā. nezinu arī vai vajadzētu nonākt pie tāda konsolidēta reakcijas modeļa varbūt vajag arī turpmāk atstāt visu gadījuma ziņā, zinu tikai ka tad vai nu paliek nekas nepateikts (un šī ir svarīga problēma cibā) vai arī atliek apmierināties ar kādu pirmo asociāciju kas nekalpo limitam tam kungam |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
