|
bet vispār es rakstu savu pirmo romānu. biju tā iztēlojies, ka varētu vislaik tik to vien darīt, bet pasēžu pāris minūtes, vienu lapu pierakstu un viss, gribas kaut ko citu, gribas datoru. kā tad es ar roku rakstu? jā, un neesmu drošs par smēķēšanu. vienmēr kad atmet jo sāk palikt pretīgi un kājas tirpst un nekrakšķ vairs tad aiziet uzsmēķēt izskatās emocionālajā atmiņā tāda brīnišķīga nodarbe, lai gan pie pirmā dūma jau iestājas anālo muskuļu atslābums un nožēla un jāpārslēdzas uz to režīmu, kurā var izdzīvot jeb atkal visi pūliņi vējā. tāpēc jau tos klasiķus lasa, lai paņirgtu par viņiem, cik lielos vaiga sviedros viņi ir skribelējuši. turklāt dabu nevajag saudzēt, pietiek uz viņu paskatīties lai tas būtu skaidrs |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
